Pētnieki kritizē KNAB vadību, norādot uz pilnvaru un kompetences trūkumu. Pēdējo piecu gadu laikā, kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) izcēlās iekšējas nesaskaņas, ir cietušas biroja spējas labi darboties korupcijas apkarošanā, secināja pretkorupcijas politikas pētniece Līga Stafecka.
KNAB pirmsākumos veiksmīgi strādāja, un viņa darbu raksturoja trīs veiksmes faktori – kompetenta un zinoša vadības komanda, spēja atklāt nopietnus korupcijas incidentus un spēcīgs sabiedrības un nevalstisko organizāciju atbalsts. Tomēr pētījumi liecina, ka šie trīs faktori pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski mainījušies.
Stafecka KNAB pēdējos piecus gadus raksturo kā “iekšēju satricinājumu laiku”, kas nozīmē, ka pastāv iekšēji konflikti, nespēja atrast kompromisus un tiek veiktas darbības, kas padziļina konfliktus. Tā rezultātā cieta biroja tēls, samazinājās sabiedrības uzticība tam, un iekšējie konflikti mazināja sabiedrības interesi par biroja darbu un korupcijas apkarošanas rezultātiem. Tāpat tika secināts, ka biroja sasniegtie rezultāti cīņā pret korupciju ir pieticīgi un neatbilst sabiedrības cerībām, un nav politiskas gribas mazināt korupciju.
Viena no galvenajām KNAB kļūmju problēmām ir priekšnieka pilnvaru un vadības kompetences trūkums, atzīmē pētnieks. Proti, KNAB priekšniekam neizdevās savā darbībā atrast pareizo līdzsvaru mērķu īstenošanai iestādes iekšējā darba organizācijā. Tāpat KNAB darbu vājina pieredzējušu darbinieku aiziešana, tiesvedības apjoms ar darbiniekiem, kā arī daudzas disciplinārlietas.
Pēdējos gados arī KNAB nav izdevies kļūt par viedokļa līderi, kas pauž korupcijas problēmu plašākā kontekstā.
Pētnieks kritizēja arī KNAB slikto komunikācijas taktiku ar plašsaziņas līdzekļiem. Savukārt rudenī, kad gaidāms jauna KNAB vadītāja ievēlēšanas process, zems sabiedrības atbalsts būs šķērslis cilvēkiem, kuri vēlas pretendēt uz šo amatu, viņa teica.
Kā ziņots, analītiskajā centrā “Providus” Rīgā piektdien, 2016. gada 17. jūnijā, notika konference “KNAB darba rezultāti un priekšnieka izvēles process”. Konference tiek organizēta divās daļās, nodrošinot diskusiju par KNAB darbību un nākotnes mērķiem, kā arī vadītāja atlases procesu.
… Informācijas avots: http://www.leta.lv/home/important/E692DA58-1F35-4A20-9BF3-8376E0A2A0DE/
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsās Kriminālpolicijā saistībā ar Līgas, pretkorupcijas politikas un labas pārvaldības pētnieka pētījumu. Stafecka nesen strādāja KNAB.
Šodien Stafecka medijiem teica, ka pēc KNAB paziņojuma viņai jādodas uz kriminālpoliciju, lai izskaidrotu izmeklēšanā izmantotos avotus. “Es uzskatu, ka šī prakse ir nepieņemama un mēģinājumi ietekmēt pētījuma saturu,” sacīja Stafecka.
Pats KNAP vadītājs Jaroslavs Streļčenoks šodien neieradās uz pētījuma prezentāciju un diskusiju, īsi pirms pasākuma paziņojot, ka viņam ir steidzams darbs.
Komentējot pētnieka uzaicinājumu sniegt paskaidrojumus, KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča skaidroja, ka tas jāuzskata par normālu procesu. Tas skaidrojams ar faktu, ka KNAB jau daudzus gadus tiek apsūdzēts klasificētas informācijas nopludināšanā. Un tieši tas palika nepamanīts iekšējo konfliktu ietvaros.
Pētījumā konstatēts, ka pēdējo piecu gadu laikā, tā kā KNAB bija iekšējas domstarpības, biroja spējas labi darboties cīņā pret korupciju ir samazinājušās.
Stafecka KNAB pēdējos piecus gadus raksturo kā “iekšēju satricinājumu laiku”, kas nozīmē, ka pastāv iekšēji konflikti, nespēja atrast kompromisus un veiktas darbības, kas saasina konfliktus. Tā rezultātā cieta biroja tēls, samazinājās sabiedrības uzticība tam, un iekšējie konflikti mazināja sabiedrības interesi par biroja darbu un korupcijas apkarošanas rezultātiem.
Tāpat tika secināts, ka biroja sasniegtie rezultāti cīņā pret korupciju ir pieticīgi un neatbilst sabiedrības cerībām, kā arī politiskās gribas trūkums korupcijas mazināšanai.
