Viena no labākajām pēdējo vēlēšanu rezultātu analīzēm diena.lv emuāros pieder Ruslanam Straķim. Uz šī bijušā komunista un tagad oranžnieka Māra Riekstiņa fona šīs nedēļas runas par pārsteigumiem vēlēšanās izskatās tikai vājas, neskaidras pļāpāšanās.

Es citēju Straķa kungu (pēc etniskās balsošanas teorijas): “Ņemot vērā to, ka kopumā Latvijā dzīvo 27,6% krievu + 3,6 baltkrievi + 2,5 ukraiņi, kas kopā veido 33,7% iedzīvotāju. 14,61% no visiem iedzīvotājiem ir nepilsoņi, faktiskais Augstākās padomes vēlētāju skaits, kuri var atbalstīt Augstākās padomes ideoloģiju un kuriem ir balsstiesības, ir tikai 19,09%. (33,7% – 14,61% = 19,09%). 10. Saeima vēlēšanās par Augstāko padomi nobalsoja 25,78% no 62,62% balsstiesīgo, kas piedalījās vēlēšanās. Tas nozīmē, ka arī latvieši balsoja par SC, jo šīs balsis nekur citur nebija atrodamas.

Un tā kā vēlētāju aktivitāte abās etniskajās grupās (latvieši un slāvi) bija praktiski vienāda, par ko liecina padziļināta datu salīdzinošā analīze (kas šeit nav iekļauta, ne tikai 19,09% slāvu nobalso pēc etniskās piederības, bet arī atlikušie 80,91% vēlētāju). “Viņš baidās no partijām, kas cīnās par šiem 80,91% vēlētāju. Vienīgais, kas līdz šim atdala šos 19,09% un 80,91%, ir etniskās nesaskaņas.”

Straķa analīzē nav minēts, ka aptuveni 2% Krievijas vēlētāju akceptēja PCTVL un citas mazās partijas, bet vēl 2% krievu balsoja par Šlesera partiju. Tādējādi izrādās, ka no 26% no tiem, kas Saeima vēlēšanās balsoja par Augstāko padomi, aptuveni 15% bija krievvalodīgie un aptuveni 10%-latvieši. Tādējādi aptuveni 60% Augstākās padomes vēlētāju bija krievvalodīgie un aptuveni 40%-latvieši.

Turklāt, iegādājoties PCTVL vēlētājus no SC saraksta, tika noņemts PCTVL vēlētāju ieradums noņemt jebkādus latviešu uzvārdus. Līdz ar to bruņoto spēku sarakstā esošo Latvijas kandidātu izredzes ir krasi pasliktinājušās.

Tomēr 60% krievu un 40% Latvijas bruņoto spēku vēlētāju no 29 Saeimas deputātiem pamanīja TIKAI 6 latviešus. Tādējādi Latvijas Augstākās padomes deputātu vidū diez vai 20%, kas ir puse no Augstākās padomes vēlētāju skaita. Tas nozīmē, ka krievu vēlētāju masa Latvijas kandidātus pakļāva daudz smagākam pārvietojumam nekā “viņu”, kuri ir slikti sagatavoti Saeimu darbam.

Redzot, kā labāk sagatavoti Latvijas kandidāti tika izgriezti un izslēgti no “Saskaņas centra” saraksta par labu “Kravcovam”, nākotnē reti kurš no Latvijas politiķiem tiks iekļauts bruņoto spēku sarakstā. Papildus Latvijas kandidātiem SC atgriežas savā 19 procentu etniskajā nišā, kur konkurē par vēlētājiem ar PCTVL, Osipovu un Lindermanu. Ar šādiem vēlēšanu rezultātiem viņam ir savs ceļš (tulkojums: uz to ved viņa ceļš).