Recent News
Mēs tērējam milzīgu nodokļu maksātāju naudas summu, lai veicinātu “hibrīda karu” un apgaismotu Latvijas iedzīvotāju pasivitāti

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģisko pētījumu centra (LNAA DSPC) pētījums par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā noveda pie fundamentāla secinājuma: tas ir maz ticams.

Par laimi koalīcijai šī secinājuma robežas sniedzas tālu ārpus “nekaunīgās un viltīgās” propagandas un “hibrīdkara” un Latvijas ienaidnieka aģitācijas. Proti, LNAA DSPC sniedz arī sekundāru skatījumu: “Lielākā daļa cilvēku netic, ka viņu rīcība kaut ko mainīs un ka protesti var novest pie pārmaiņām, kā arī nevēlas izcelties no sabiedrības.” Tādējādi “politiskā un sociālā aktivitāte Latvijas sabiedrībā ir ļoti zema”, un ārējam (kā arī iekšējam) faktoram būs grūti izraisīt masu protestus un nemierus.

Lai gan pastāv atšķirības “politiskajos uzskatos” starp Latvijas sabiedrības krieviski runājošajiem slāņiem, aptuveni puse Latvijas krievvalodīgo un nekrievu pilsoņu neatbalsta “krievu vēstījumus”, un atzina arī “atšķirības” ” starp viņiem.

Neskatoties uz to, ka Latgalei ir “vislielākais atbalsts Krievijas vēstījumiem”, tas nav separātisma pamats. Latgalē ir konstatēta arī spēcīga pretēja tendence, proti, tie, kas vislielākajā mērā runā latgaliešu dialektā, pauž patriotiskus uzskatus, kas atbalsta Latvijas ģeopolitisko orientāciju, noskaidroja pētnieki.

Kopumā Latvijas sabiedrību, ieskaitot latviešu un krievvalodīgos iedzīvotājus, raksturo “augsta neapmierinātība ar politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem Latvijā”.

Runājot par jautājumu, vai Krievija rada draudus Latvijai, latvieši vairāk sliecas Krieviju uzskatīt par draudiem, taču lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un vairums krievvalodīgo uzskata, ka labas attiecības ar Krieviju ir būtiskas Latvijas attīstībai. Krievija tiek uzskatīta par draudu “tikai pusei Latvijas sabiedrībai”, savukārt gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu vēlas, lai Latvijas valdība kaut kādā veidā uzturētu labas attiecības ar Krieviju, neskatoties uz militāro konfliktu Ukrainā.

Pētījumu veica Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģisko pētījumu centra pētnieki Toms Rostoks, Nora Vanaga, Mārtiņš Hiršs un Ieva Bērziņa. Pētījums tika veikts hibrīdkara kontekstā, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas Latvijā izmantot nemilitāras metodes valstij naidīgu mērķu sasniegšanai.

Pētījuma rezultāti diezgan pārliecinoši parāda, ka Latvijas nostāja karā – reāla vai “hibrīda” – lielā mērā ir valdošās koalīcijas atbalstīts un iedvesmots mīts. Tādā pašā veidā jūs varat būt pārliecināti: lai kā arī būtu, nodevēju būs maz (bet konflikta gadījumā starp valstīm vienmēr būs abās pusēs). Jebkurā gadījumā būtu pienācis laiks atgriezties, izbeigt strīdus un pārtraukt tērēt milzīgu nodokļu maksātāju naudu, lai veicinātu “hibrīdkara” apstāšanos. Protams, ja tikai valdošajiem politiķiem šajā sakarā nav kādi sabiedrībai nezināmi vērienīgi mērķi: piemēram, saglabāt “hibrīdkara” aizsegā pašreizējo politisko režīmu un tik daudz “ierobežot” demokrātiskās institūcijas, iespējams. Bet tas nenotiks, dārgā koalīcija!

 

News Reporter

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.