Recent News
“Mikrouzņēmumu saglabāšanai nepieciešams paaugstināt sociālo nodokli līdz 38%!  “

Patiesais iemesls nepārdomātajām nodokļu izmaiņām gada beigās ir sociālais budžets. Pašlaik budžetam draud sociālo nodokļu nemaksātāju skaita pieaugums. Pirmkārt, viņi paši nesaņem slimības vai bezdarbnieka pabalstus un neuzkrāj pensiju. Otrkārt, esošie pensionāri zaudē cerības uz pensiju palielināšanu, vēsta raidījums Nekā personīga.

Tagad, kad ekonomika aug, jums ir nepieciešams ietaupīt vismaz simts miljonus gadā. Bet notiek pretējais. Tā vietā, lai palielinātu sociālo nodokļu maksātāju skaitu, valsts atbalsta nemaksātājus. Ja neizdosies panākt 200-300 tūkstošu nemaksātājus sociālā nodokļa maksāšanu, valdībai var nākties paaugstināt sociālo nodokli.

  1. gadā ieviestā pensiju sistēma paredz, ka sociālajam budžetam ir jābūt uzkrājumiem, kas nodrošina ienākumus un kalpo kā drošības spilvens krīzes situācijās. Tam vajadzētu likvidēt deficītu, kad sociālo nodokļu maksātāju paliks mazāk nekā pensionāru. Līdzīga aina ir Zviedrijā. Ir rezerve diviem gadiem. Latvijā tie būs vismaz 4 miljardi eiro.

Pēc treknajiem gadiem budžeta ietaupījumi 2009. gadā sasniedza 1,3 miljardus eiro. Piecu krīzes gadu laikā tā samazinājās par miljardu. 2013. gadā no tiem bija palikuši 266 miljoni. 2014. gadā uzkrājumi sāka atgūties. Šobrīd ir uzkrāts pusmiljards. Lai pensiju un sociālā sistēma tiktu galā ar nākotnes krīzēm, nepieciešams ietaupīt vismaz simts miljonus eiro gadā.

Miljoni no sociāla budžeta vienmēr savaldzināja deputātus. Palieliniet pensijas priekšvēlēšanas brīdī vai nedaudz parakt, lai atrisinātu citas tikpat populāras problēmas. Tomēr likumdevējam trūkst drosmes un inteliģences palielināt rezervi.

No sociālā budžeta puses visvairāk riskē cilvēki, kuri nemaksā pilnu sociālo nodokli. Šī ir trešdaļa no visiem strādājošajiem. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms tika ieviests 2010. gadā. Taču drīz vien sākotnējā ideja izņemt mazos uzņēmumus no ēnu ekonomikas ar nelielu, viegli pārvaldāmu nodokli pārvērtās par nodokļu optimizācijas rīku. Lielas celtniecības, telekomunikāciju, grāmatvedības un juridiskās firmas ir atlaidušas savus darbiniekus un parakstījušas līgumus kā patstāvīgi mikrouzņēmumi. Uzņēmumi ir izglābuši tūkstošiem cilvēku, kuriem citādi būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi.

Lai nekaitētu sociālajam budžetam, Saeima nolēma, ka no 2017. gada minimālās iemaksas jāmaksā visiem darbiniekiem, arī tiem, kuri strādā mikrouzņēmumos un strādā nepilnu darba laiku. Arī šis lēmums tagad ir noraidīts. Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzklausījis Zaļo zemnieku savienības vadītāju Aivaru Lembergu, atzina, ka šis lēmums ir slikts. Tagad Saeima steidz pieņemt likumu, kas paredz mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanu līdz 15 procentiem, lielāko daļu iekasēto līdzekļu novirzot sociālajam budžetam.

Tomēr Labklājības ministrijas pensiju sistēmu izstrādātāji aprēķinājuši, ka 2019. gads priekš sociāla budžeta būs grūts. Bedres tiks izveidotas, palielinot pensijas, kā arī palielinot pensijas saņēmēju skaitu, kā arī summas, kas samaksātas par slimībām, maternitāti un bezdarbu. Kučinska atceltais likums par sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām nodrošināja rezervju palielinājumu par 25 miljoniem, kas jau ir par mazu. Tomēr obligāto iemaksu aizstāšana ar mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanu neveidotu rezervi vispār. Gluži pretēji, 2019. gadā 25 miljoni no uzkrātās rezerves būs jāiztērē pensiju un pabalstu izmaksai.

Ir trīs veidi, kā izvairīties no sociālā budžeta krīzes.

Māra Kučinska valdība jau ir atteikusies no pirmā varianta – piespiest visus darbiniekus maksāt sociālo nodokli no minimālās algas.

Joprojām tiek samazinātas pensijas un pabalsti vai palielināts sociālais nodoklis divām trešdaļām strādājošo, kuri tos jau maksā pilnā apmērā.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) skaidro: ja šajā un nākamajā gadā neveiksim krasas darbības, mēs spersim ātrus soļus, lai palielinātu sociālo iemaksu apmēru. Lai izpildītu pašreizējās saistības un atjaunotu 100 miljonu eiro rezervi gadā, nodoklis jāpalielina par 3,5 procentpunktiem līdz mazāk nekā 38 procentiem.

 

News Reporter

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *